Ar naktstauriņiem...

 

    Ar naktstauriņiem ieskrien mīlestība logā.(Nodzēs uguni, citādi nebūs miera!) 
    Ar naktstauriņiem ieskrien? Tā ir vēl tikai nojausma, pati mīlestība ir neaizsniedzama. Tālu, Lielupes dzelmē šonakt guļ zivis. Otrā krastā viļņi skrien uz otru pusi.
    Tālu mēs esam viens no otra. Kā bērza ziemeļu un dienvidu zari. Kādam vējam jānāk lai mūs savestu kopā?
    Mēs esam kā pretējās šķūņa durvis. Un šķūnī staigā caurvējš. (Caurvējš ir mūsu mīlestība.)
    Neaizsniedzama guļ mīlestība zem tava nama. Lai to aizsniegtu jānoārda viss nams. Vai tu ļausi noārdīt tavu namu, vai tu noārdīsi to pati?
    It kā vienkārši likās: ar naktstauriņiem ieskrien mīlestība logā. It kā vienkārši tieši un tuvu. It kā mēs būtu putni un dziedātu galotnē.
    Bet mīlestība ir saknēs un tur, kur dziļi guļ zivis.
    Kā nojausma skrien ziedlapiņa.

 

/Epifānijas: I. Ziedonis/